Klimata samits: Ķīna un ASV pārsteidzoši vienojas par sadarbību

SZ.de Klimata samits: Ķīna un ASV pārsteidzoši vienojas par sadarbību Michael Bauchmüller, Glāzgova | Politiskā ziņā abas valstis pašlaik ir apnikušas no nepatikšanām. Taču klimata konferencē divi lielākie pasaules klimata grēcinieki pārsteidzoši noslēdz aliansi. Kas par to liecina? Daudzos jautājumos sašķeltas, bet tagad vismaz nedaudz vienotas klimata aizsardzības jautājumos: ASV un Ķīna Daudzos jautājumos sašķeltas, bet tagad vismaz nedaudz vienotas klimata aizsardzības jautājumos: ASV un Ķīna Ķīna un ASV pārsteidzoši vienojas par sadarbību Sarunas bija ilgušas mēnešiem ilgi, abu pušu sarunu vedēji 30 reizes iejaucās, lai īsi pirms Glazgovā notikušā samita par klimata pārmaiņām noslēguma panāktu šo vienu brīdi: Ķīna un ASV vēlas turpmāk ciešāk sadarboties klimata aizsardzības jomā. "Mēs abi redzam, ka klimata pārmaiņu draudi ir eksistenciāli un nopietni," trešdienas vakarā Glāzgovā sacīja Ķīnas galvenais sarunu vedējs Sji Žeņhua. "Sadarbība ir vienīgā iespēja mūsu divām valstīm." Viņš arī sacīja, ka "klimata pārmaiņu laikmetā ir vairāk vienotības nekā atšķirību". Šobrīd starp abām lielvarām tas reti kad notiek, jo pastāv daudz konfliktu saistībā ar tirdzniecības jautājumiem, cilvēktiesībām, Taivānu un Honkongu. "Mums netrūkst atšķirīgu nostāju," saka Džons Kerijs, ASV prezidenta Džo Baidena īpašais sūtnis klimata jautājumos. "Taču klimata jomā mums ir jāstrādā kopā." Viņš saka, ka ir "obligāti jāstrādā kopā". Trīs lappušu garā deklarācija lielākoties nav ļoti konkrēta, taču pats fakts, ka tā tapa, ir svarīgs konferences panākumu nodrošināšanai. Ilgu laiku ASV un Ķīna klimata aizsardzības jomā bija paralizējušas viena otru - katra puse norādīja uz otras puses bezdarbību, lai attaisnotu savu bezdarbību. Sākotnējā vienošanās starp prezidentiem Baraku Obamu un Sji Dzjiņpinu 2014. gadā tikai gadu vēlāk pavēra ceļu Parīzes klimata nolīgumam. Paziņojumā teikts, ka abas puses vēlas pielikt pūles, lai paātrinātu atteikšanos no fosilās enerģijas, un darīt to pēc iespējas ātrāk. "Mēs vienojāmies, ka divdesmitajos gados spersim ātrākus soļus," sacīja Sji. Ķīna arī centīsies samazināt metāna, kas ir īpaši kaitīgs klimatam, emisijas. Īpaši ASV un ES nesen ir apvienojušas spēkus, lai to panāktu. Lai ciešāk koordinētu abu valstu klimata politiku, ir izveidota arī kopīga darba grupa. Abi vēlas arī 2025. gadā iesniegt jaunus klimata plānus, taču desmit gadiem līdz 2035. gadam. Tas ir nolīguma trūkums, jo daudzviet tas neatbilst daudzu jaunattīstības valstu, salu valstu un ES prasībām. Piemēram, tie paredz, ka turpmākie klimata plāni vienmēr jāizstrādā pieciem gadiem, lai tos varētu un būtu nepieciešams biežāk uzlabot. Deklarācija varētu arī traucēt sasniegt mērķi noteikt, ka globālā sasilšana nedrīkst pārsniegt 1,5 grādus pēc Celsija, salīdzinot ar pirmsindustriālo laiku: Tajā izmantots Parīzes klimata nolīgumā noteiktais divu grādu mērķis. Tomēr mēs vēlamies censties sasniegt 1,5 grādus - tas ir līdzīgi kā Parīzes nolīgumā. Tas, visticamāk, radīs spriedzi sarunās Glāzgovā, kuras oficiāli noslēgsies piektdien. ES Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss atzinīgi novērtēja nolīgumu, taču piebilda. "Tagad mums ir jāatrod globāls veids, kā saglabāt 1,5 grādus," viņš rakstīja tviterī.