Veselīgi ieradumi: astoņi faktori, kas pagarina dzīvi par gadu desmitiem

Dienas spogulis Veselīgi ieradumi: astoņi faktori, kas pagarina dzīvi par gadu desmitiem Stefans Paršs, dpa • 11. mēn. • 3 minūšu lasīšanas laiks Ar veselīgu dzīvesveidu 40 gadus veci vīrieši var dzīvot par 23,7 gadiem ilgāk, bet sievietes par 22,6 gadiem ilgāk, liecina ilgtermiņa pētījums. Īpaši negatīva ietekme ir smēķēšanai un opioīdiem. Būt fiziski aktīvam ir ieradums, kas var pagarināt dzīvi. Ar veselīgu dzīvesveidu 40 gadus veci vīrieši var dzīvot vidēji par 23,7 gadiem ilgāk nekā ar ļoti kaitīgu. Sievietēm šī atšķirība ir 22,6 gadi. Tas ir rezultāts ilgtermiņa pētījumam par bijušajiem amerikāņu militārpersonām, ko pētnieku grupa prezentēja starptautiskajā konferencē “Nutrition 2023” Bostonā. Cits pētījums parādīja, cik svarīga ir informācija par vēža riska faktoriem. Komanda, kuru vadīja Xuan-Mai Nguyen no Ilinoisas universitātes, analizēja datus no vairāk nekā 700 000 ASV veterānu vecumā no 40 līdz 99 gadiem. Tā definēja astoņus ieradumus kā veselīgu dzīvesveidu: būt fiziski aktīvam, nesmēķēt, labi tikt galā ar stresu, labi ēst, nelietot pārmērīgi daudz alkohola, labi un regulāri gulēt, uzturēt pozitīvas sociālās attiecības un nelietot opioīdus - būt atkarībai no pretsāpju līdzekļiem. "Mēs bijām patiešām pārsteigti, cik daudz jūs varat iegūt, ieviešot vienu, divus, trīs vai visus astoņus dzīvesveida faktorus," Ngujens citēts Amerikas Uztura biedrības paziņojumā. Lielākie riska faktori bija zemas fiziskās aktivitātes, atkarība no opioīdu pretsāpju līdzekļiem un smēķēšana. Katrs no šiem faktoriem bija saistīts ar paaugstinātu nāves risku par 30 līdz 45 procentiem pētījuma periodā. Jo ātrāk, jo labāk, taču pat tad, ja 40, 50 vai 60 gadu vecumā veicat tikai nelielas izmaiņas, tas joprojām ir izdevīgi. Xuan-Mai Nguyen no Ilinoisas universitātes Slikta stresa pārvarēšana, liels alkohola patēriņš, neveselīgs uzturs un slikta miega higiēna palielināja nāves risku par aptuveni 20 procentiem, savukārt labu sociālo kontaktu trūkums palielināja nāves risku par pieciem procentiem. Ārsti atklāja, ka veselīga dzīvesveida maiņa palielina paredzamo dzīves ilgumu pat lielā vecumā. "Jo ātrāk, jo labāk, taču pat tad, ja 40, 50 vai 60 gadu vecumā veicat tikai nelielas izmaiņas, tas joprojām ir izdevīgi," uzsver Ngujens. Šīs vienas lietas aizstāšana var palīdzēt jums dzīvot ilgāk! Pētījuma dati iegūti no Miljonu veterānu programmas, ASV nacionālās pētniecības programmas, kas pēta, kā gēni, dzīvesveids un militārā pieredze ietekmē bijušo militārpersonu veselību un labklājību. Nguyen un kolēģu analīzē tika ņemti vērā dati no 719 147 veterāniem, kas savākti no 2011. līdz 2019. gadam. Profilaktiski samaziniet savu vēža risku Arī dzīvesveidam ir liela nozīme vēža riska mazināšanā. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem vēža riska faktori ir alkohols, zemas fiziskās aktivitātes, neveselīgs uzturs, aptaukošanās, sarkanā un pārstrādātā gaļa, saldie dzērieni, tabakas patēriņš un ultravioletais starojums. Starptautiskās vēža kontroles savienības (UICC) pētījumā konstatēts, ka desmit attīstītajās valstīs ar augstiem ienākumiem vidēji trešdaļa aptaujāto neievēro vēža profilakses ieteikumus. Pārbaudītās valstis bija Austrālija, Vācija, Francija, Lielbritānija, Izraēla, Japāna, Kanāda, Zviedrija, Spānija un ASV. Cilvēki Japānā ir vismazāk informēti "Ir svarīgi saprast, vai cilvēki nerīkojas, lai samazinātu savu personīgo vēža risku, jo viņi nezina par riska faktoriem, vai arī viņi nerīkojas, neskatoties uz to, ka zina riska faktorus," sacīja Prisivels Karrera no Nacionālās vēža profilakses. Centrā, teikts Vācijas vēža pētījumu centra (DKFZ) Heidelbergā paziņojumā. Tāpēc viņa kopā ar savu DKFZ kolēģi Silviju Kalderazzo analizēja UICC pētījuma datus attiecībā uz zināšanu līmeni par vēža riska faktoriem. Viņi atklāja, ka, ja to cilvēku skaits, kuri ir labi informēti par vēža riska faktoriem, palielinās par vienu procentpunktu, to cilvēku skaits, kuri veic pasākumus riska samazināšanai, palielinās vidēji par 0,169 procentpunktiem. Cilvēki Japānā bija vismazāk informēti un arī vismazāk iesaistījās vēža profilaksē. Bet pat Vācijā respondentu zināšanas par vēža riska faktoriem bija zemākas par vidējo. "Vācijā aptuveni 40 procenti no visiem vēža gadījumiem tiek uzskatīti par novēršamiem, izmantojot veselīgu dzīvesveidu un vakcināciju," saka Carrera.