Francija šodien balso – un bankas gatavojas mega krīzei

Merkurs Francija šodien balso – un bankas gatavojas mega krīzei 1 stunda • 3 minūšu lasīšanas laiks Finanšu tirgi izsauc trauksmi ECB ir instruments, ja Francija pēc šodienas vēlēšanām nonāks finanšu krīzē. Bet vai tas tiešām tiks izmantots, ja finanšu tirgi vērsīsies pret Franciju? Parīze - Vārdus "Jo tā ir Francija" 2016. gadā izmantoja toreizējais Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, lai attaisnotu Briseles lēmumu vēlreiz piešķirt Francijai iecietību pret budžeta noteikumiem. Taču šī iecietība varētu mainīties, ja jaunās vēlēšanas Francijā 30. jūnijā izveidos eiroskeptiķu, galēji labējo valdību. Eksperti bažījas, ka šāda konfrontācija ar Briseli var destabilizēt visu monetāro savienību un vājināt eiro. Francijas finanšu ministrs Bruno Le Maire pat brīdina par iespējamu finanšu krīzi pēc jaunām vēlēšanām. Bankas brīdina par eiro krīzi pēc vēlēšanām Francijā 2024. gadā Francijas valdības obligāciju riski pieaug, kā skaidro Lihtenšteinā bāzētās VP Bank galvenais ekonomists Tomass Gicels: "Finanšu tirgos ir palielinājusies nenoteiktība, ko var redzēt no eiro kursa un Francijas valdības riska prēmijām. obligācijas.” Pēc jaunu vēlēšanu izsludināšanas Francijas valdības obligāciju riska prēmijas (spreds) pieauga līdz pat 30 bāzes punktiem, salīdzinot ar Vācijas federālajām obligācijām ar 10 gadu termiņu. "Spreds ir sasnieguši augstāko līmeni kopš Eiropas parādu krīzes 2011. gadā." Marinas Lepēnas vadītā galēji labējā partija Rassemblement National (RN) solījusi ievērot Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos ES noteikumus. Taču joprojām nav skaidrs, vai dārgos izdevumu plānus var finansēt, nepārkāpjot ES parāda noteikumus. Ir arī jautājums, vai Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būs jāiejaucas, ja finanšu tirgi vērsīsies pret Franciju. Holgers Šmidings, Berenberg Bank galvenais ekonomists, brīdina par šādu scenāriju: "Ja valsts var vienkārši ignorēt noteikumus un saņemt palīdzību no centrālās bankas, radīsies daudzas šaubas par eiro vērtību un kohēziju nākotnē." ECB gatavojas reakcijai pēc šodien notikušajām vēlēšanām Francijā ECB ir iepriekš neizmantots obligāciju pirkšanas instruments, ko sauc par “Transmission Protection Instrument” (TPI), ko var izmantot, lai atbalstītu atsevišķas valstis, kas nonākušas nelaimē. Ar šo instrumentu ECB varētu atbalstīt Franciju, mērķtiecīgi iegādājoties tās valdības obligācijas, un novērst atsevišķu eirovalstu finansēšanas izmaksu atšķirību. Tomēr, lai piemērotu TPI, attiecīgajām valstīm ir jāatbilst ES prasībām attiecībā uz nacionālajiem budžetiem. ECB galvenais ekonomists Filips Leins aģentūrai Reuters sacīja, ka pārmaiņas Francijas obligāciju tirgū nešķita "nesakārtotas". Tas nozīmē, ka tie neatbilst vienam no centrālās bankas intervences nosacījumiem. Tomēr Ēvalds Novotnijs, bijušais ECB padomes loceklis no Austrijas, var iedomāties, ka ECB iejauksies, ja situācija kļūs kritiska: “Protams, pastāv iespēja, ka Frankfurte iejauksies, ja problēmām ar Franciju būs negatīva ārējā ietekme uz citām valstīm. tāda, kāda būtu Itālijai. Makrona parādu politika kritizēta: ES sāk procedūru pret Franciju ES Komisija plāno procesu pret Franciju tās augstā parāda līmeņa dēļ. Centriskā valdība prezidenta Emanuela Makrona vadībā līdz šim nav spējusi ierobežot pieaugošo valsts parādu. Tāpēc ES Komisija ierosina pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret Franciju, kā arī pret Itāliju un citām valstīm. Šī procesa beigās teorētiski var tikt piemērotas soda naudas, kas var sasniegt miljardus. AXA grupas galvenais ekonomists Žils Mēks atzīmē: "Fakts, ka Francijai atkal draud ES kriminālprocess par pārmērīgiem parādiem, atgādina, ka valstij vairs nav finansiālas rīcības brīvības." ES jau sen ir piešķīrusi iecietību Francijai, kurai saskaņā ar ES noteikumiem jau 25 gadus ir bijuši lieli budžeta robi. Tāpēc Francijas finanšu politikas uzticamība jau ir apdraudēta, ņemot vērā iespējamo pāreju uz labo pusi Parīzē. 2023. gadā eiro zonas otrajai lielākajai ekonomikai būs 5,5 procentu deficīts no ekonomikas izlaides. Šogad sagaidāms kritums par 5,3 procentiem. Tomēr ES parāda noteikumi paredz tikai trīs procentu augšējo robežu. Divas reitingu aģentūras jau ir samazinājušas Francijas kredītspēju. Briseles domnīcas Bruegel direktors Džeromins Zetelmeijers neuzskata, ka RN iepriekšējā retorika norāda uz lielu konfrontāciju ar Komisiju, kas varētu izraisīt finanšu krīzi.