“Saraušanās” Krievijā – Putins ieved valsti deficīta ekonomikā

PASAULE “Saraušanās” Krievijā – Putins ieved valsti deficīta ekonomikā Tomass Maijers — pirms 11 stundām Jau no 20. gadsimta 70. gadiem zināmā vājas ekonomikas un augošas inflācijas konstelācija, kurai tika atrasts termins “stagflācija”, radās jau Koronas krīzes laikā. Fiskālais atbalsts kopējam pieprasījumam, ko finansēja ar jaunas naudas emisiju, sastapās ar ierobežotu piedāvājumu un paaugstināja patēriņa cenas. Ukrainas karš kārtējo reizi ir pastiprinājis “stagflācijas” impulsu Eiropā. Salīdzinājumam, Krievija, visticamāk, piedzīvos vēl dramatiskāku attīstību, ko varētu saukt par "sarukšanas lāciju". 1973. gadā Jomkipuras karš un ar to saistītais arābu valstu noteiktais naftas embargo izraisīja naftas cenu eksploziju. Patēriņa cenu kāpums izraisīja algu pieaugumu, kas paaugstināja cenas. Cenu-algu-cenu spirāle desmitgades laikā būtu bijusi neiespējama, ja centrālās bankas nebūtu pieļāvušas milzīgu naudas piedāvājuma paplašināšanos. Pat šodien mēs piedzīvojam preču cenu sprādzienu, kas izraisa augstākas patēriņa cenas. ASV algas jau aug, un drīzumā sekos arī Eiropas standarta algas. Tāpat kā 1970. gados, monetārās politikas veidotāji ignorē naudas pārkares rašanos. Kopš 2015. gada nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) eirozonā ir pieaudzis par 20 procentiem, savukārt naudas piedāvājums M3, ko iepriekš ņēma vērā Eiropas Centrālā banka (ECB), – par 45 procentiem. Arī Krievijā ekonomika ir pārpildīta ar naudu Ja starpība netiks uzkrāta vai reālais IKP attiecīgi nepieaugs, naudas pārpalikums ilgu laiku saglabās augstu inflāciju. Taču savā nesenajā preses konferencē ECB prezidente Kristīne Lagarda neko neteica par naudas piedāvājuma attīstību – un neviens to neprasīja. Arī Krievijā ekonomika ir pārpildīta ar naudu. Kopš 2015. gada reālais IKP ir tik tikko pieaudzis, savukārt nominālais IKP augstās inflācijas dēļ ir pieaudzis par 59 procentiem. Tā kā naudas piedāvājums ir pieaudzis pat par 135 procentiem, naudas pārkares ir vēl lielākas nekā eiro zonā. Kamēr valsts bija diezgan taupīga, naudas radīšanu īpaši veicināja prasību pieaugums pret citām valstīm un kredītu privātajām mājsaimniecībām pieaugums. Savukārt skaidrā nauda apgrozībā un investīciju kompāniju banku noguldījumi ir ārkārtīgi palielinājušies. Sankciju rezultātā šobrīd sarūk vietējā ražošana un daudzas importa preces vairs netiek piedāvātas. Ievērojami samazināts piedāvājums apmierina pieprasījumu, ko uzpūš lieli naudas turējumi. Rezultāts, visticamāk, būs strauji augoša inflācija. Inflācija skar ekonomiski vājos un grauj uzticību valdības naudai un galu galā arī pašai valstij, kas liek politiķus rīkoties. Cenas ir ierobežotas – enerģijai mūsu valstī un maizei nabadzīgās valstīs. Tas valstij izmaksā lielu naudu, ko centrālā banka nodrukā, jo tai nav savu rezervju un lai izvairītos no augstākām procentu likmēm. Inflācijas spararats turpina griezties. Ja viss kļūst ļoti slikti – un tā varētu būt Krievijā – valsts iesaldē visas cenas. Izmaksas par preču iegādi tad rodas gaidīšanas laika veidā. Prezidents Putins sapņo par padomju impērijas atdzīvināšanu. No šī sapņa, visticamāk, izdosies tikai atjaunot padomju deficīta ekonomiku. Tomass Maijers ir Flosbaha fon Storča pētniecības institūta dibinātājs.