"Putins meklē iemeslu iebrukumam"

PASAULE "Putins meklē iemeslu iebrukumam" Vakar pulksten 23:30 Ieceltais jaunais Minhenes Drošības konferences vadītājs Kristofs Heusgens apliecina Krievijas prezidenta Vladimira Putina "tieksmi uz ekspansiju" un iesaka Rietumiem ieņemt stingru nostāju Ukrainas konfliktā. Putins uzskata, ka ASV un Eiropa ir novājinātas valdības maiņas un Afganistānas misijas neslavīgā noslēguma dēļ, un meklē iemeslu, lai iebruktu Ukrainā, bijušais Vācijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā sacīja izdevumam Redaktionsnetzwerk Deutschland. Tādā gadījumā sankcijām būtu jāietver arī Nord Stream 2 Baltijas jūras gāzes cauruļvads no Krievijas uz Vāciju, kā arī Krievijas izslēgšana no starptautiskās maksājumu sistēmas Swift, teica Heusgens. "Maigāku reakciju Putins interpretētu kā vājumu, un tā tikai stimulētu viņa ekspansionistiskās vēlmes." Arī EPP grupas ES Parlamentā vadītājs Manfrēds Vēbers (Manfred Weber) pauda bažas. CSU politiķis brīdināja par jaunu karu Eiropā. "Situācija ir nopietna. Tā ir ļoti, ļoti nopietna," Vēbers sacīja laikrakstam "Münchner Merkur". Viņš sacīja, ka Krievija pie robežas ir izvietojusi vairāk nekā 100 000 karavīru. Turklāt viņu satrauc jaunākā propaganda, teica Vēbers. "Vārdi sagatavo rīcību. Putins runā par genocīdu Donbasā, tad to varētu izmantot, lai attaisnotu karu." Maskava vēlas, lai Ukraina nekļūtu par NATO dalībvalsti Jau vairākas nedēļas Rietumus satrauc atklājumi, ka Krievija ir izvietojusi desmitiem tūkstošu karavīru teritorijās netālu no Ukrainas. Tomēr pagājušajā nedēļā Putins pauda gatavību atrisināt saspīlējumu diplomātiskā ceļā. Sarunas ar ASV ir paredzētas janvārī. Maskava šķietami pieprasa izbeigt NATO paplašināšanos uz austrumiem, ko tā uzskata par draudu. Krievija vēlas arī panākt, lai Ukraina nekļūtu par NATO dalībvalsti. Heusgens, ilggadējais Angelas Merkeles ārpolitikas un drošības politikas padomnieks, teica: "Putins dzīvo savā nostalģiskajā pasaulē, kurā starptautiskās tiesības nav mēraukla. Viņš slavina Padomju Savienību un pat Staļina režīmu. "Viņš tiecas atjaunot Krievijas impēriju, kas atgādina Padomju Savienību." Putina apgalvojums, ka pēc Varšavas pakta sabrukuma NATO solīja nepaplašināties uz austrumiem, ir "tīra propaganda" un tam nav nekāda pamata. "Putins to visu ļoti labi zina." Aizsardzības ministrija brīdina par bruņota konflikta draudiem Ņemot vērā saspīlējumu starp Krieviju un NATO, Aizsardzības ministrija Maskavā tikai pirmdien bija brīdinājusi Rietumu militāros atašejus par bruņota konflikta briesmām. "Pēdējā laikā alianse ir pārorientējusies uz tiešu provokāciju praksi, kas rada augstu risku pāraugt bruņotā konfrontācijā," sacīja aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins. Fomins apsūdzēja NATO militāro aktivitāšu masveida palielināšanā. Tikai 2020. gadā vien militāro lidojumu skaits pie Krievijas robežām ir pieaudzis no 436 līdz 710, viņš sacīja. Katru gadu NATO rīko arī 30 lielus manevrus ar kaujas scenārijiem pret Krieviju. Fomins sacīja, ka Krievija vienmēr ir gatava sarunām acu līmenī. Tajā pašā laikā viņš kritizēja NATO par to, ka tā gadiem ilgi noraidījusi visus Maskavas sarunu piedāvājumus un dod priekšroku konfrontācijai. Krievija pārmet NATO, ka kopš Padomju Savienības sabrukuma pirms 30 gadiem tā arvien vairāk tuvina Krieviju militārajām bāzēm un ieroču sistēmām. Tikai Austrumeiropā vien tagad pastāvīgi izvietoti 13 000 NATO valstu karavīru un, cita starpā, 200 tanki un 30 lidmašīnas un helikopteri.