Dānijas slepenais dienests palīdzēja ASV izspiegot Vācijas prezidenti Angelu Merkeli

Kopīgā Eiropas plašsaziņas līdzekļu izmeklēšanā ir atklāta Dānijas līdzdalība NSA spiegošanas skandālā pret Vācijas politiķiem. Dānijas slepenais dienests palīdzēja ASV Nacionālās drošības aģentūrai (NSA) izspiegot ES līderus, tostarp Vācijas kancleri Angelu Merkeli un prezidentu Franku Valteru Šteinmeieru, atklājās svētdien publicētā Eiropas plašsaziņas līdzekļu izmeklēšanā. Informācija par to, ka ASV ir izspiegoja savus sabiedrotos, pirmo reizi nāca gaismā 2013. gadā, taču tikai tagad žurnālisti ir ieguvuši piekļuvi ziņojumiem, kuros detalizēti aprakstīts Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienesta (FE) sniegtais atbalsts NSA. Ziņojumā atklājās, ka Vācijas tuvā sabiedrotā un kaimiņvalsts sadarbojusies ar ASV spiegošanas operācijās, kas bija vērstas pret kancleri un prezidentu. Jaunajā ziņojumā atklāts, ka mērķis bija arī Vācijas centriski kreisās sociālistu partijas (SPD) toreizējais kanclera amata kandidāts Peer Steinbrück. NSA izmeklēšanas komiteja ir "liels panākums Slepenā dienesta avoti nodeva informāciju komandai, kurā bija Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas raidorganizācijas (attiecīgi DR, SVT un NRK), kā arī Francijas laikraksts Le Monde, Vācijas laikraksts Süddeutsche Zeitung un Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas NDR un WDR. Kā reaģēja Vācijas amatpersonas? Šteinbriks, uzzinot par pret viņu veiktajām spiegošanas operācijām, runāja ar vācu pētnieku grupas locekļiem. "Politiski es to uzskatu par skandālu," viņš teica. Lai gan viņš piekrita, ka Rietumvalstīm ir nepieciešami funkcionējoši izlūkdienesti, fakts, ka Dānijas iestādes spiegoja savus partnerus, liecināja, "ka tās drīzāk dara lietas pašas par sevi". Ne Merkelei, ne Šteinmeieram nebija "nekādu zināšanu" par spiegošanas operācijām, ko veica vadošās Dānijas valdības amatpersonas. Kancelejas preses pārstāvis sacīja, ka kanclere ir informēta par atklātajiem faktiem. Kā bija iesaistīta Dānijas valdība? Dānijas valdība par savas valsts slepeno dienestu iesaistīšanos NSA skandālā zināja vēlākais 2015. gadā. Viņi sāka vākt informāciju par FE sadarbību ar NSA laikā no 2012. līdz 2014. gadam slepenā Dunhammera ziņojumā pēc bijušā NSA darbinieka un trauksmes cēlāja Edvarda Snoudena (Edward Snowden) atklātajiem faktiem, ziņoja NDR. No savāktās informācijas kļuva skaidrs, ka FE ir palīdzējis NSA izspiegot vadošos politiķus Zviedrijā, Norvēģijā, Nīderlandē un Francijā, kā arī Vācijā. Dānijas izlūkdienesti arī palīdzēja ASV aģentūrai izspiegot Dānijas Ārlietu un Finanšu ministriju, kā arī Dānijas ieroču ražotāju. FE sadarbojās ar NSA arī spiegošanas operācijās pret pašu ASV valdību. Atklājot, cik tālu ir aizgājusi abu valstu izlūkdienestu sadarbība, Dānijas valdība 2020. gadā piespieda atkāpties visu FE vadību. Kas lika Dānijas spiegiem palīdzēt NSA? Dānijas slepeno dienestu operāciju eksperts Tomass Vegeners Friiss uzskata, ka FE bija spiests izvēlēties, ar kuriem globālajiem partneriem sadarboties ciešāk. "Viņi pieņēma skaidru lēmumu sadarboties ar amerikāņiem un strādāt pret saviem Eiropas partneriem," viņš sacīja NDR. Patriks Sensburgs, kurš vadīja Vācijas parlamentāro komiteju, kas izmeklēja NSA spiegošanas skandālu, nebija pārsteigts par šo ziņu. Likumdevējam no Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) ir svarīgi saprast, kas vada slepenos dienestus. "Runa nav par draudzību. Runa nav par morāli ētiskiem centieniem. Runa ir par interešu īstenošanu," viņš sacīja NDR. NSA, FE un Dānijas Aizsardzības ministrija neatbildēja uz lūgumiem komentēt šo pētījumu, tomēr Aizsardzības ministrijas vispārējā paziņojumā teikts, ka "sistemātiska tuvu sabiedroto noklausīšanās nav pieņemama".