“Bravo, bravo” – Kāpēc Vācija pēkšņi ir tik populāra ārzemēs

PASAULĒ “Bravo, bravo” – Kāpēc Vācija pēkšņi ir tik populāra ārzemēs Karstens Seibels • 5 stundas. • 5 minūšu lasīšanas laiks Starptautiskā Valūtas fonda pavasara sanāksmes laikā ārvalstis slavēja izraudzītās valdības vaļīgo parāda politiku. Cerības uz Vāciju kā ekonomikas dzinējspēku, no kuras ieguldījumiem citi cer gūt peļņu, ir augstas. Taču pastāv daži šķēršļi. Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektore Kristalina Georgieva slavē Vācijas vēsturiskos parāda plānus. Vislielākās uzslavas nāca no augstākā līmeņa. “Bravo!” no lielās skatuves pārpildītajā savas ēkas ātrijā iesaucās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prezidente Kristalina Georgijeva. "Bravo". Viņa zina, ka vācieši ir ļoti pieticīgi, bet tas ir jāsaka. Īpaši Eiropā valda liela gavile par lēmumu uzņemties lielāku parādu aizsardzības un infrastruktūras vajadzībām, jo ​​tiek sagaidīts, ka no tā iegūs visa kontinenta ekonomika. “Vācija šobrīd ir ļoti populāra,” sacīja Georgijeva. Adresāts bija finanšu ministrs Jergs Kukīss (SPD), kurš paneļdiskusijas laikā sēdēja viņai blakus. Lekcijas dzīvesprieks varbūt bija neparasts, bet ne saturs. SVF pavasara sanāksmes laikā Vašingtonā Kukiesam vairākkārt tika jautāts par topošās valdības parāda plāniem – dažreiz ar atzinību, dažreiz ar neticību, vienmēr pozitīvi. Arī Bundesbank prezidents Joahims Nāgels Vašingtonā ziņoja, ka nekad iepriekš nav saņēmis tik daudz uzslavu par Vāciju. Ārzemēs izdevumu plāni tiek uztverti kā zīme, ka Vācija atkal vēlas uzņemties lielāku atbildību. Cerības ir milzīgas. Pašreizējais finanšu ministrs Kukiess labprāt pieņēma uzslavas, taču noniecināja papildu parāda pakešu jautājumu. Jā, Vācija labos laikos ir bijusi piesardzīga attiecībā uz papildu parāda uzņemšanos, viņš toreiz teica. Tāpēc sliktos laikos vienmēr bija buferis, lai būtiski palielinātu izdevumus – piemēram, koronavīrusa pandēmijas laikā vai pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Vācija tagad atkal izmanto savu elastību problēmu risināšanai, īpaši aizsardzības nozarē, bet arī ceļu, tiltu, dzelzceļa, ostu un veselības aprūpes infrastruktūras jomā. Laiki atkal ir slikti, ne mazākā mērā tāpēc, ka amerikāņi pieprasa, lai Eiropa nākotnē pievērstu daudz lielāku uzmanību savai drošībai. Gaidas ārzemēs ir augstas, taču tikpat liela ir arī vilšanās iespējamība. Jo tikai dažas dienas pirms valdības maiņas ir pilnīgi atklāts, cik liels patiesībā būs ekonomiskais efekts. Likumprojekts jaunajam kabinetam jāpieņem līdz jūnija vidum. Tas sākas ar federālo budžetu. Jau nedēļām ilgi Finanšu ministrija strādā pie trūkstošajiem 2025. gada datiem. Kukiess Vašingtonā runāja par "ātrām pārmaiņām", ko viņš vēlas panākt — no vecās administrācijas uz jauno. Jaunajam kabinetam likumprojekts jāpieņem līdz jūnija vidum, lai Bundestāgs un Bundesrāts varētu apstiprināt skaitļus pirms vasaras pārtraukuma. Tas nešķiet reāli. Nākamajiem koalīcijas partneriem CDU, CSU un SPD būtu ļoti ātri jāvienojas par to, kā tiks sadalīti esošie un jaunie līdzekļi. Lai gan koalīcijas līgumā ir ietvertas daudzas idejas, sarunu laikā pietrūka laika un gribas, lai panāktu skaidras vienošanās par to, kas tiks īstenots vispirms. Atruna bija tāda, ka visi koalīcijas līgumā paredzētie pasākumi ir pakļauti finansējumam. Piemēram, vispirms ir jāizstrādā jaunā “īpašā fonda” infrastruktūrai ekonomiskais plāns, pirms var plānot, kur nu vēl iztērēt, kaut vienu eiro no 500 miljardu budžeta. Turklāt, runājot par ieņēmumiem un izdevumiem, federālajām zemēm bieži vien ir teikšana. Tas attiecas, piemēram, uz Melni-sarkano koalīcijas plānoto investīciju veicinātāju, kas ļaus uzņēmumiem tieši norakstīt 30 procentus no iegādes izmaksām. Tas ātri nodrošinātu uzņēmumiem lielāku likviditāti, taču štatiem, tāpat kā federālajai valdībai, sākotnēji būtu jāsamierinās ar mazākiem nodokļu ieņēmumiem. Pat tā sauktais “Luksofora” valdības “Izaugsmes iespēju likums” bija niecīgs, kad 2024. gada sākumā tas atstāja Bundestāga un Bundesrāta mediācijas komiteju. Atkarībā no tā, kur CDU, CSU un SPD faktiski noteiks savas prioritātes federālajā budžetā 2025. un pēc tam vēlreiz 2026. gadā, Vācija atkal varētu ieguldīt daudz mazāk Eiropas lielākās ekonomikas nākotnes un, galvenais, ilgstošā izaugsmē, nekā cer daudzas slavinošās balsis ārzemēs.