ES Komisija aptur šo skaitli: Vācija ar 21,4 miljardiem eiro ir lielākā neto iemaksātāja ES

Business Insider Germany ES Komisija aptur šo skaitli: Vācija ar 21,4 miljardiem eiro ir lielākā neto iemaksātāja ES Romanus Otte — pirms 25 min Vācija ir neapšaubāmi lielākā neto maksātāja Eiropas Savienībā. Federālais kanclers Olafs Šolcs un ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Vācija ir neapšaubāmi lielākā neto maksātāja Eiropas Savienībā. Federālais kanclers Olafs Šolcs un ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. "Es gribu atgūt savu naudu". Ar šo slaveno teikumu toreizējā premjerministre Megija Tečere 1979. gadā sāka cīņu par Lielbritānijas ieguldījumu ES. Jūsu valstij nevajadzētu maksāt Savienībai vairāk naudas, nekā plūst no ES katliem uz Lielbritāniju. Tečere vienojās par "britu atlaidi". Taču briti tā īsti neslēdza mieru ar ES. 2016. gadā viņi balsoja par Brexit. Vācijā Eiropas ideja vienmēr bija populārāka. Pastāv vienprātība, ka Vācija kā valsts Eiropas centrā gūst īpašu labumu no ES gan politiski, gan ekonomiski. Tomēr atkal un atkal radās jautājums, vai cena, ko Vācija kā neto iemaksu veicēja maksā, ir saprātīga. Līdz 2019. gadam ES publicēja skaitļus par dalībvalstu neto pozīcijām. Tad viņa izbeidza šo praksi – jo bija nogurusi no nemitīgajām debatēm par saņēmējiem un maksātājiem. Bet arī tāpēc, ka viņa uzskata, ka šim likumprojektam ir maza nozīme arvien ciešāk savstarpēji saistītajā Savienībā. Bijušais Vācijas ES budžeta komisārs Ginters Etingers (CDU) tos pat nodēvēja par "muļķībām". Vācijas Ekonomikas institūts (IW) to redz citādi. IW ekonomisti veica matemātiku, izmantojot veco ES Komisijas metodi. Galu galā runa ir par nodokļu naudu un Vācijas gadījumā arī ne par mazām summām. 2021. gadā Vācija Eiropas Savienībai kopumā samaksāja par 21,4 miljardiem eiro vairāk, nekā Vācijai aizplūda ES līdzekļi. Vācija ir neapšaubāmi lielākā neto maksātāja ES. Vācijas iemaksa ir gandrīz divas reizes lielāka nekā otrai lielākajai maksātājai Francijai ar 10,9 miljardiem eiro. Vācijas neto iemaksa ļoti strauji pieauga par 5,9 miljardiem eiro no 2020. līdz 2021. gadam, raksta IW. Ekonomisti to saista ar Brexit, Lielbritānijas izstāšanos no ES. Pēc tam nācās reorganizēt finanšu plūsmas. Saskaņā ar IW aprēķiniem 2021. gadā desmit ES valstis bija neto maksātājas un 17 dalībvalstis bija neto saņēmējas. Vācija un Francija ir pieciniekā maksātājas valstis: Nīderlande (4,1 miljards eiro), Zviedrija (2,5 miljardi eiro) un Dānija (1,5 miljardi eiro). Saskaņā ar likumprojektu lielākā neto saņēmēja ES ir Polija, kas no ES saņem par 12,9 miljardiem eiro vairāk nekā iemaksā. Nedaudz seko Grieķija ar 4,7 miljardiem eiro, Ungārija (4,3), Rumānija (4,2) un Spānija (3,5). Tagad Vācija ir arī lielākā ekonomika ES ar visvairāk cilvēku. Polija ir arī viena no lielākajām ES valstīm. Tāpēc IW absolūto iemaksu bilanci izvirzīja attiecībā pret attiecīgo valstu ekonomisko spēku un iedzīvotāju skaitu. Ekonomiskajam spēkam ekonomisti izmanto nacionālo kopienākumu (NKI). Šajā skatījumā attālumi ir mazāki, un arī secība ir nedaudz novirzīta. Tomēr Vācija joprojām ir lielākā iemaksātāja ar 0,58% no NKI. Šeit sekoja Nīderlande.