Francijas valdība tiks gāzta trešdien – “ja nenotiks vēl kāds brīnums”

Berlīnes laikraksts Francijas valdība tiks gāzta trešdien – “ja nenotiks vēl kāds brīnums” Rafaels Šmellers • 9 stundas • 2 minūtes lasīšanas laiks Jau pēc diviem mēnešiem Francijas premjerministra Mišela Barnjē pilnvaru termiņš drīz beigsies. Francijas valdībai situācija kļūst saspringta. Tā kā viņam nav vairākuma, premjerministrs Mišels Barnjē savu pretrunīgi vērtēto budžetu 2025. gadam pirmdien virzīja parlamentā bez cita balsojuma - ar bēdīgi slavenā konstitucionālā panta 49.3. Šis manevrs varētu nozīmēt valdības beigas. Jo tūlīt pēc 49,3 dekrēta Nacionālā asambleja var uzspiest valdībai uzticības balsojumu. Kreisie un labējie, kas ir vienoti savā neapmierinātībā par budžeta debašu iznākumu un ir sašutuši par 49. panta 3. punkta manevru, lai pārspētu Parlamentu, īstenojot tā vissvarīgākās tiesības, šonedēļ, visticamāk, gāzīs vājo Barnjē kabinetu. Kreisā spārna apvienība Nouveau Front Populaire (NFP) vēlas trešdien vai ceturtdien iesniegt parlamentam neuzticības izteikšanu. Labējās partijas Rassemblement National (RN) vadītājs Džordans Bardella pirmdien paziņoja, ka viņa partija apstiprinās ierosinājumu, "ja vien pēdējā brīdī nenotiks brīnums". Barnjē pirmdienas pēcpusdienā piezvanīja RN parlamenta grupas vadītājai Marinai Lepēnai, lai informētu viņu, ka atteiksies no plānotā līdzmaksājuma palielinājuma par recepšu medikamentiem. Pagājušajā nedēļā Barnjē pēc Lepēnas lūguma jau bija atteicies no elektroenerģijas nodokļu palielināšanas un paziņoja par veselības aprūpes samazināšanu migrantiem bez legālas uzturēšanās statusa. Taču ar piekāpšanos acīmredzot nepietika. Lepēna arī pēcpusdienā paziņoja, ka atbalstīs kreiso neuzticības izteikšanu. NFP un RN kopā ir vairāk nekā 300 balsis, kas ir absolūtais vairākums Nacionālajā asamblejā. Francijas valdība karājās uz mata – iespējams balsojums par neuzticību Makrons iecēla konservatīvo Barnjē par valdības vadītāju pēc pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām septembra sākumā, lai gan balsojumā uzvarēja kreiso spārnu alianse NFP. Kopš tā laika Barnjē ir valdījis vairāk slikti nekā labi: viņa konservatīvo aliansei un Makrona centra nometnei ir 211 balsis Nacionālajā asamblejā, kurā ir 577 deputāti, un tāpēc viņa ir paralizēta. Prezidenta Emanuela Makrona laikā valdības jau vairākas reizes ir izmantojušas 49. panta 3. punktu. Visredzamākais pieteikums bija 2023. gada pavasarī, lai virzītu ļoti pretrunīgi vērtēto pensiju reformu, lai gan parlaments un aptuveni 80 procenti iedzīvotāju šo pasākumu noraidīja. Pašreizējais budžeta strīds ir par Barnjē vēlmi 2025. gada budžetā ietaupīt 60 miljardus eiro. Ar to paredzēts samazināt Francijas deficītu līdz pieciem procentiem nākamgad un līdz trim procentiem līdz 2029. gadam; maksimums, ko pieļauj ES parāda noteikumi. Valdības vadītājs uzstāj, ka jārīkojas nopietni un atbildīgi. Viņš neļaus partijām parlamentā jaukt budžeta politiku ar klientu politiku. Republikas finansiālā situācija tam ir pārāk nopietna. Patiesībā Francijas aizņēmumu izmaksas tagad ir augstākas nekā Grieķijas. Valdības pārstāve Moda Brežona, ņemot vērā 2009. gada eiro krīzi, sacīja, ka Francija saskaras ar iespējamu "grieķu scenāriju". Finanšu ministrs Antuāns Armands salīdzināja Franciju ar "liela augstuma pasažieru lidmašīnu, kurai draud avārija". Ja Francijai no trešdienas vai ceturtdienas vairs nebūs valdības, situācija vēl vairāk pasliktināsies. Kā lietas turpināsies tuvākajās nedēļās, ir pilnīgi neskaidrs. Valstī ir dziļa politiskā krīze, kurā viens otru bloķē trīs aptuveni vienāda spēka bloki – centrs, kreisais un labējais.