Friday, February 25, 2022

Tūkstošiem demonstrāciju Krievijā pret Ukrainas karu — vairāk nekā 1700 arestu

Tūkstošiem demonstrāciju Krievijā pret Ukrainas karu — vairāk nekā 1700 arestu Statuss: 25.02.2022 Saskaņā ar pilsoņu tiesību aktīvistu datiem 53 Krievijas pilsētās protestu laikā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā arestēti vairāk nekā 1700 cilvēku. WELT reportieris Kristofs Vaners ziņo no Maskavas. PASAULE Tūkstošiem cilvēku Krievijā protestējuši pret Krievijas armijas uzbrukumu Ukrainai. Drošības spēki vērsās pret demonstrācijām. Pilsoņu tiesību aktīvisti runā par vairāk nekā 1700 arestiem. Pretkara mītiņi notika arī citās Eiropas pilsētās. reklāma Saskaņā ar pilsoņu tiesību aktīvistu datiem 53 Krievijas pilsētās protestu laikā pret Krievijas iebrukumu Ukrainā arestēti vairāk nekā 1700 cilvēku. Pilsoņu tiesību portāls Owd-Info, kurā dokumentēti aresti politisko protestu laikā, ziņoja, ka galvaspilsētā Maskavā vien veikti 940 aresti. Tūkstošiem cilvēku ieradās mītiņos, lai protestētu pret prezidenta Vladimira Putina lēmumu iebrukt karaspēku kaimiņvalstī. Daudzi krievi arī nosodīja Maskavas agresīvāko militāro darbību kopš padomju iebrukuma Afganistānā 1979. gadā. Videomateriālā bija redzams, kā cilvēki Krievijas galvaspilsētā soļo cauri pilsētai, lai ieņemtu nostāju pret karu. Drošības spēki vērsās pret demonstrantiem. Arī Sanktpēterburgā bija protests – un aresti. Cilvēki Sanktpēterburgā demonstrē pret karu Cilvēktiesību aktīvista Ļeva Ponomavjova petīcijai pret karu ceturtdienas vakarā bija 289 000 atbalstītāju. Vairāk nekā 250 Krievijas žurnālistu parakstīja atklātu vēstuli, kurā pauda nostāju pret iebrukumu. Līdzīgas vēstules tika saņemtas arī no 250 zinātniekiem un no Maskavas un citu pilsētu pašvaldībām. Berlīnē ceturtdienas vakarā pie Brandenburgas vārtiem atkal protestēja pret Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Līdz agram vakaram Parīzes laukumā, kur atrodas arī Francijas un ASV vēstniecības, bija pulcējušies ap 1500 cilvēku. Tāpat kā iepriekšējā vakarā Brandenburgas vārtus pēc saulrieta solidaritātes dēļ bija paredzēts izgaismot Ukrainas karoga krāsās. Mītiņš pie Brandenburgas vārtiem. Dalībnieki nes balti sarkanbaltus karogus, kas liecina par Baltkrievijas demokrātijas kustību Berlīnē dienas laikā jau bija notikušas vairākas demonstrācijas pret Krievijas iebrukumu. Cita starpā pēcpusdienā pie kancelejas pulcējās ap 1000 cilvēku, tostarp neskaitāmi trimdas ukraiņi, kuri vicināja zili dzelteno karogu. Cilvēki bija pulcējušies arī pie Ukrainas un Krievijas vēstniecībām un pie Brandenburgas vārtiem, lai protestētu pret iebrukumu Krievijā. "Apturiet Putinu" Tūkstošiem cilvēku ir pulcējušies arī vairākās Čehijas pilsētās uz solidaritātes mītiņiem ar bijušo padomju republiku. Prāgā ceturtdienas vakarā Vāclava laukumā pilsētas centrā pulcējās aptuveni 3000 demonstrantu. Viņi turēja uz augšu tādus plakātus kā "Apturiet Putinu" un "Mēs nepadosimies par Ukrainu". Aptuveni 2000 cilvēku pulcējās pie Krievijas vēstniecības Bubenecas diplomātiskajā rajonā, lai protestētu pret karu. Viņi dziedāja Ukrainas himnu un protesta dziesmas no Varšavas līguma iebrukuma Čehoslovākijā 1968. gada augustā. Pēc aģentūras CTK ziņām, policija uz laiku arestēja divus aktīvistus, kuri bija notraipījuši vēstniecības sienu ar sarkanu krāsu. Spontāni mītiņi notika arī citās pilsētās, tostarp Brno, Ostravā un Olomoucā. Znojmo aktīvisti ar Ukrainas karogu pārklāja sarkanarmiešu statuju Otrā pasaules kara piemiņai. Uz lūgšanām aicināja dažādas baznīcas. Ukraina atrodas mazāk nekā 400 kilometru attālumā no Čehijas.